Meža departaments sadarbībā ar Indijas Tehnoloģiju institūtu (IIT) Roorkee ir izstrādājis pārnēsājamu mašīnu, lai izgatavotu briketes no priežu skujām, kas ir galvenais mežu ugunsgrēku avots štatā.Mežsaimniecības amatpersonas sazinās ar inženieriem, lai pabeigtu plānu.
Pēc Mežzinātnes institūta (LINI) datiem, priedes aizņem 26,07% no meža seguma 24 295 kv.km.Tomēr lielākā daļa koku atrodas vairāk nekā 1000 m augstumā virs jūras līmeņa, un seguma līmenis ir 95,49%.Saskaņā ar FRI datiem priedes ir galvenais zemes ugunsgrēku cēlonis, jo izmestas viegli uzliesmojošas adatas var aizdegties un arī novērst atjaunošanos.
Iepriekšējie mežsaimniecības departamenta mēģinājumi atbalstīt vietējo mežizstrādi un priežu skuju izmantošanu ir bijuši neveiksmīgi.Taču amatpersonas joprojām nav atmetušas cerības.
“Mēs plānojām izstrādāt pārnēsājamu mašīnu, kas spēj ražot briketes.Ja IIT Roorkee tas izdosies, mēs varam tos pārsūtīt uz vietējiem van panchayats.Tas savukārt palīdzēs, skuju koku vākšanā iesaistot vietējos iedzīvotājus.Palīdziet viņiem izveidot iztiku."teica Jai Raj, galvenais galvenais mežu konservators (PCCF), mežu vadītājs (HoFF).
Šogad meža ugunsgrēkos ir iznīcināti vairāk nekā 613 hektāri meža zemes, un tiek lēsts, ka ieņēmumu zaudējumi ir vairāk nekā 10,57 000 Rs.2017.gadā postījumi sastādīja 1245 hektārus, bet 2016.gadā – 4434 hektārus.
Briketes ir saspiesti akmeņogļu bloki, ko izmanto kā kurināmā malkas aizstājēju.Tradicionālās brikešu mašīnas ir lielas un tām nepieciešama regulāra apkope.Ierēdņi cenšas izstrādāt mazāku versiju, kurai nebūtu jāsaskaras ar līmes un citu izejvielu apgrūtinājumiem.
Brikešu ražošana šeit nav jaunums.1988.–1989. gadā daži uzņēmumi uzņēmās iniciatīvu adatu pārstrādi briketēs, taču transporta izmaksas padarīja biznesu nerentablu.Galvenais ministrs TS Rawat pēc valsts pārņemšanas paziņoja, ka pat adatu savākšana ir problēma, jo adatas ir mazas un tās var pārdot uz vietas tikai par Re 1 kilogramā.Uzņēmumi arī maksā Re 1 attiecīgajiem van panchayats un 10 paise valdībai kā honorāru.
Trīs gadu laikā šie uzņēmumi bija spiesti slēgt savu darbību zaudējumu dēļ.Pēc mežsaimniecības amatpersonu teiktā, divi uzņēmumi joprojām pārveido adatas biogāzē, taču, izņemot Almora, privātās ieinteresētās puses savu darbību nav paplašinājušas.
"Mēs veicam sarunas ar IIT Roorkee par šo projektu.Mēs esam vienlīdz nobažījušies par skuju radīto problēmu, un drīzumā var tikt atrasts risinājums,” sacīja Kapils Džoši, Haldvani Meža apmācības institūta (FTI) galvenais mežu konservators.
Nikhi Sharma ir galvenais korespondents Dehradunā.Viņa strādā ar Hindustan Times kopš 2008. gada. Viņas kompetences joma ir savvaļas dzīvnieki un vide.Viņa arī aptver politiku, veselību un izglītību.…pārbaudiet informāciju
Izlikšanas laiks: 2024. gada 29. janvāris