Mežsaimniecības departaments sadarbībā ar Indijas Tehnoloģiju institūtu (IIT) Roorkee ir izstrādājis pārnēsājamu mašīnu brikešu ražošanai no priežu skujām, kas ir galvenais meža ugunsgrēku avots štatā. Mežsaimniecības amatpersonas sazinās ar inženieriem, lai pabeigtu plānu.
Saskaņā ar Meža pētniecības institūta (LINI) datiem, priedes aizņem 26,07% no 24 295 kvadrātkilometru lielās mežu platības. Tomēr lielākā daļa koku atrodas vairāk nekā 1000 m augstumā virs jūras līmeņa, un to platība ir 95,49%. Saskaņā ar FRI datiem, priedes ir galvenais zemes ugunsgrēku cēlonis, jo izmestas viegli uzliesmojošas skujas var aizdegties un arī traucēt atjaunošanos.
Mežsaimniecības departamenta iepriekšējie mēģinājumi atbalstīt vietējo mežizstrādi un priežu skuju izmantošanu ir bijuši neveiksmīgi. Taču amatpersonas joprojām nav zaudējušas cerību.
“Mēs plānojām izstrādāt pārnēsājamu iekārtu, kas var ražot briketes. Ja IIT Roorkee tas izdosies, mēs varēsim tās nodot vietējiem van pančajatiem. Tas savukārt palīdzēs, iesaistot vietējos iedzīvotājus skuju koku vākšanā. Palīdzēsim viņiem radīt iztiku,” sacīja Džai Radžs, galvenais mežsargs (PCCF), meža pārvaldnieks (HoFF).
Šogad meža ugunsgrēku dēļ ir iznīcināti vairāk nekā 613 hektāri meža zemes, un ieņēmumu zaudējumi tiek lēsti vairāk nekā 10,57 lakh rūpiju apmērā. 2017. gadā postījumi sasniedza 1245 hektārus, bet 2016. gadā – 4434 hektārus.
Briketes ir sapresētas ogļu bloki, ko izmanto kā kurināmās malkas aizstājēju. Tradicionālās brikešu ražošanas iekārtas ir lielas un tām nepieciešama regulāra apkope. Amatpersonas cenšas izstrādāt mazāku versiju, kurai nebūtu jātiek galā ar līmes un citu izejvielu radītajām grūtībām.
Brikešu ražošana šeit nav nekas jauns. 1988.–1989. gadā tikai daži uzņēmumi uzņēmās iniciatīvu pārstrādāt adatas briketēs, taču transporta izmaksas padarīja šo biznesu nerentablu. Galvenais ministrs T. S. Ravats pēc štata vadības pārņemšanas paziņoja, ka pat adatu savākšana ir problēma, jo adatas ir vieglas un tās var pārdot vietējā tirgū par nieka 1 Re par kilogramu. Uzņēmumi arī maksā 1 Re attiecīgajiem van pančajatiem un 10 paise valdībai kā honorāru.
Trīs gadu laikā šie uzņēmumi bija spiesti slēgt darbību zaudējumu dēļ. Saskaņā ar mežsaimniecības amatpersonu teikto, divi uzņēmumi joprojām pārstrādā adatas biogāzē, taču, izņemot Almoru, privātās ieinteresētās personas nav paplašinājušas savu darbību.
“Mēs risinām sarunas ar IIT Roorkee par šo projektu. Mūs vienlīdz satrauc arī skuju radītā problēma, un drīzumā var atrast risinājumu,” sacīja Kapils Džoši, Haldvani Meža apmācības institūta (FTI) galvenais mežu aizstāvis.
Nikhi Šarma ir galvenā korespondente Dehradunā. Viņa strādā laikrakstā Hindustan Times kopš 2008. gada. Viņas kompetences joma ir savvaļas dzīvnieki un vide. Viņa aptver arī politikas, veselības un izglītības jautājumus. …skatīt sīkāku informāciju
Publicēšanas laiks: 2024. gada 29. janvāris