Meža departaments sadarbībā ar Indijas Tehnoloģiju institūtu (IIT) Roorkee ir izstrādājusi pārnēsājamu mašīnu, lai pagatavotu briketes no priežu adatām, kas ir galvenais meža ugunsgrēku avots štatā. Mežsaimniecības amatpersonas sazinās ar inženieriem, lai pabeigtu plānu.
Saskaņā ar Meža pētniecības institūta (Lini) datiem priedes aizņem 26,07% no meža segas 24 295 km km. Tomēr lielākā daļa koku atrodas vairāk nekā 1000 m augstumā virs jūras līmeņa, un pārseguma ātrums ir 95,49%. Pēc piektdienas teiktā, priedes ir galvenais zemes ugunsgrēku iemesls, jo izmestas viegli uzliesmojošas adatas var aizdedzināt un arī novērst atjaunošanos.
Iepriekšējie Mežsaimniecības departamenta mēģinājumi atbalstīt vietējo mežizstrādi un priežu adatu lietošanu ir bijuši neveiksmīgi. Bet amatpersonas joprojām nav atteikušās no cerības.
“Mēs plānojām izstrādāt portatīvo mašīnu, kas var radīt briketes. Ja IIT Roorkee to izdodas, tad mēs tos varam pārsūtīt uz vietējiem Van Panchayats. Tas, savukārt, palīdzēs, iesaistot vietējos cilvēkus skujkoku kolekcijā. Palīdziet viņiem radīt iztiku. “Sacīja Jai Raj, galvenais mežu galvenais konservators (PCCF), meža vadītājs (Hoff).
Šogad meža ugunsgrēku dēļ ir iznīcināti vairāk nekā 613 hektāru meža zemes, un aptuvenais ieņēmumu zaudējums pārsniedz Rs 10,57 lakh. 2017. gadā bojājumi sasniedza 1245 hektārus un 2016. gadā - 4434 hektāros.
Briketes ir saspiesti ogļu bloki, ko izmanto kā kurināmā koka aizstājēju. Tradicionālās brikešu mašīnas ir lielas, un tām nepieciešama regulāra apkope. Amatpersonas mēģina izstrādāt mazāku versiju, kurai nav jātiek galā ar līmes un citu izejvielu grūtībām.
Brikešu ražošana šeit nav jauna. 1988.-1989. Gadā tikai daži uzņēmumi uzņēmās iniciatīvu apstrādāt adatas briketes, bet transporta izmaksas padarīja biznesu nerentablu. Galvenais ministrs TS Rawat pēc valsts pārņemšanas paziņoja, ka pat adatu kolekcija ir problēma, jo adatas bija vieglas svara un to varēja pārdot uz vietas tikai par 1 par kilogramu. Uzņēmumi arī maksā RE 1 attiecīgajiem Van Panchayats un 10 paise valdībai kā honorārs.
Trīs gadu laikā šie uzņēmumi bija spiesti slēgt zaudējumu dēļ. Pēc mežsaimniecības amatpersonu teiktā, divi uzņēmumi joprojām pārvērš adatas biogāzē, bet, izņemot Almora, privātās ieinteresētās personas nav paplašinājušas savu darbību.
“Mēs esam sarunās ar IIT Roorkee par šo projektu. Mēs esam vienlīdz uztraukušies par adatu izraisīto problēmu, un drīz var atrast risinājumu, ”sacīja Kapil Joshi, Meža apmācības institūta (FTI) galveno mežu konservatore, Haldwani.
Nikhi Sharma ir galvenais korespondents Dehradunā. Viņa ir kopā ar Hindustan Times kopš 2008. gada. Viņas kompetences joma ir savvaļas dzīvnieki un vide. Viņa arī aptver politiku, veselību un izglītību. … Pārbaudiet informāciju
Pasta laiks: 29.-2024. Janvāris